Vai Tavi noguldījumi ir drošībā?

3. martā plkst. 24 Trasta komercbankai atņemtā licence liek atkal aizdomāties par noguldījumu drošību. Noguldījumu garantiju likums nosaka, ka noguldījums ir „kredīta atlikums, kurš radies no naudas līdzekļu ieskaitīšanas noguldītāja kontā vai no kredītiestādes ikdienas darījumiem un kuru noguldījumu piesaistītājam ir pienākums atmaksāt saskaņā ar likuma vai līguma noteikumiem, tai skaitā termiņa noguldījums un krājkonta noguldījums”, bet noguldījumu piesaistītājs – „Latvijā reģistrēta kredītiestāde, krājaizdevu sabiedrība, ārvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāle Latvijā, Eiropas Savienības dalībvalstī (turpmāk — dalībvalsts) reģistrētas kredītiestādes filiāle Latvijā, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piedalās noguldījumu garantiju fondā”.

Noguldījumu garantiju fondu veido noguldījumu piesaistītāju iemaksas tajā. Šī likuma 3. panta 1. punktā minēta garantētā atlīdzība: „neatkarīgi no noguldījuma izdarīšanas dienas garantētā atlīdzība vienam noguldītājam par noguldījumu piesaistītājā izdarīto noguldījumu ir atbilstīgā noguldījuma apmērā, bet ne vairāk kā 100 000 eiro”. Trasta komercbankas klientu vidū ir 265 personas, kuru noguldījumi pārsniedz valsts garantētās summas apmēru. Labā ziņa, ko sniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs Pēteris Putniņš, ir tā, ka kopējā banku sistēma Latvijā esot stabila un, ka lielākajai daļai noguldītāju, kuru bankai uzticētās summas pārsniedz valsts noteikto garantiju, līdzekļi tomēr tiks atmaksāti.

Interesanti, ko pagājušā gada 24. aprīlī portālā lsm.lv publicētajā rakstā par banku glābšanas mehānismu ir sacījis Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis: „Ņemot vērā to, ka it īpaši šobrīd, kad mēs esam eiro zonā un uz mūsu kredītiestādēm attiecas daudz stingrāki uzraudzības principi, līdz situācijai, kad sāks darboties šis likums, mums tiešām nevajadzētu nonākt”. Un tomēr, trīs gadus pēc Krājbankas bankrota, kurā 438 noguldītāji neatguva savus noguldījumus kopumā 285 milj. eiro apmērā, ir noticis tieši pretējais – tiek iedarbināts noguldījumu garantiju fonds. Par laimi, Trasta komercbanka „nav sistēmiski svarīga banka, tās aktīvi veido tikai 1,3% no kopējiem Latvijas banku sektora aktīviem”, saka Pēteris Putniņš, un tās aiziešana no tirgus negatīvi neietekmēs Latvijas finanšu sistēmu. Tomēr vēl 2012. gadā prognozes liecināja, ka noguldījumu garantiju fondā Krājbankas kraha dēļ radītais robs aizpildīsies tikai 2015. gadā. Lūk, ilgi nav bijis jāgaida, kad kredītiestāžu bankrotam paredzētie līdzekļi atkal jāliek lietā.

Ir arī atsevišķi banku pakalpojumi, kurus izvēloties, noguldītāji maksā īpašu drošības komisijas maksu, lai saņemtu lielāku peļņu. Tāds ir Swedbank Dinamiskais depozīts ar 3% riska prēmiju – papildu maksu, kas ļauj palielināt nosacījuma ienesīgumu. Taču šāda riska prēmija neglābtu noguldītāju visas bankas finansiālas neveiksmes gadījumā.

Bet kā tiek aizsargāta tā sabiedrības daļa, kura naudu uztic tādiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem, kuru darbību neuzrauga FKTK vai centrālā banka? Piemēram, savstarpējo aizdevumu platformu dalībnieki? Igaunijas platforma ”Bondora” saņēmusi Lielbritānijas Finanšu pakalpojumu pārvaldes licenci, vienojoties ar uzņēmumu «Lindorff» par atbalsta pakalpojumu. Ja firma bankrotēs, tad «Lindorff» apkalpos investoru portfeli. Latvijas platformu dalībnieku investīcijas vēl pagaidām tikai daļēji nodrošina paši aizņēmēji ar savu īpašumu. Taču šis varētu būt naudas glabāšanas bizness ar nākotnes perspektīvu – ar nosacījumu, ja sabiedrība izaugtu līdz tādam paļāvības un godprātīguma līmenim, kuru nenāktos uzraudzīt nevienai centralizētai varas iestādei. Piemēram, digitālās naudas Bitcoin lietotāji lepojas tieši ar to, ka šī naudas sistēma ir neatkarīga no Pasaules bankas. Tieši lietotāju uzticēšanās jaunajam norēķinu līdzeklim bija šīs naudas radīšanas pamatā. Un vēl viens ieradums šajās dienās noteikti kļūs atkal aktuāls – naudas glabāšana zeķē.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s